Pavisam parasti tomēr bīstami augļi un dārzeņi

Izrādās, mēs ik dienas uzturā lietojam produktus, kas ir ražoti no bīstamu indi saturošiem augiem. Vairākums cilvēku uzskata, ka nav nekā veselīgāka par augļiem un dārzeņiem, un pat nenojauš, kādas briesmas tajos slēpjas.

Iespējams, ka uztraukumam nav pamata, tomēr ir bijuši gadījumi, kad cilvēki nejauši ir nogalinājuši sevi, apēdot kāda auga vai augļa indīgo daļu. Lūk, daži augļi un dārzeņi, ar kuru lietošanu uzturā jāuzmanās!




Mandeles

Mandeles ir nevis rieksts, kā gandrīz visi uzskata, bet sausais auglis. Tām ir neatkārtojama garša, un tās ir iecienīta desertu un citu gardumu sastāvdaļa.
Par smaržīgāko uzskata rūgteno mandeli, kura satur indīgo cianīdu. Tieši tāpēc rūgtās mandeles tradicionāli apstrādā karsējot, lai izvadītu no tām indi.
Vairākās valstīs, piemēram, Jaunzēlandē, rūgteno mandeļu pārdošana ir aizliegta ar likumu.




Indijas rieksti

Tā dēvētie Indijas rieksti patiesībā ir graudi. Tie veidojas auglī jeb Indijas „ābolā”.
Indijas riekstus parasti, pirms tie nokļūst tirdzniecībā,  iepriekš apstrādā ar tvaiku. Tā rīkojas tāpēc, ka neapstrādāti tie satur urisiolu — vielu, kas satopama arī bīstamajā efejā un var izraisīt alerģiju.
Cilvēkam, uzņemot ar pārtiku lielu daudzumu urisiola, var rasties nāvējošas sekas. Lai gan saindēšanās ar Indijas riekstiem ir vērojama reti, strādniekiem, kas tos apstrādā, bieži vien ir slikta pašsajūta, rodas ādas iekaisumi.





Ķirši, aprikozes, persiki un plūmes

Ķiršu, aprikožu, persiku un plūmju kauliņos ir cianīds. Pārkožot, sakošļājot vai kā citādi sabojājot kauliņu, jūs pakļaujat sevi ciānūdeņraža iedarbībai.
Protams, ja gadīsies norīt vien pāris kauliņu, nekas briesmīgs nenotiks, jo  ar nelielu cianīda daudzumu organisms spēj tikt galā, tomēr lielā apjomā tas var būt bīstams.
Vieglas saindēšanās pazīmes ir galvassāpes, reiboņi, dezorientācija, nemiers un vemšana. Smagākos gadījumos rodas elpošanas traucējumi, asinsspiediena paaugstināšanās un pulsa paātrināšanās, nieru mazspēja, kas noved pie letāla iznākuma.




Sparģeļi

Starp citu, arī sparģeļu augļi ir indīgi. Ēdamas ir tikai šī auga lapas, dzinumi un saknes.
Sparģeļus pārtikā un kā ārstniecības līdzekli izmanto jau kopš seniem laikiem. Tam ir patīkama garša un piemīt urīndzenoša iedarbība. Augļi — nelielas sarkanas ogas, kuru diametrs ir 6–10 mm, — ir indīgi.




Tomāti

Interesants fakts: ASV tomātus uzskata par dārzeņiem, bet pārējā pasaulē – par augļiem, vai, pareizāk sakot, par ogām. Tas tāpēc, ka par dārzeņiem savulaik bija jāmaksā nodoklis, bet par augļiem — ne.
Tomātu lapas un kāti satur glikoalkaloīdu, kas var izraisīt pārlieku nervozitāti, galvassāpes un kuņģa darbības traucējumus. Neliels šīs vielas daudzums ir arī negatavos tomātos.




Muskatrieksts

Muskatrieksts satur psihoaktīvu vielu miristicīnu. Šī viela lielākos daudzumos var izraisīt vemšanu, svīšanu, reiboņus, halucinācijas un galvassāpes.
Tomēr par to nav jāuztraucas. Tāds daudzums, kādu izmanto kulinārijā, šādus simptomus neizraisa. Tomēr pēdējā laikā pusaudži ir sākuši lietot muskatriekstu kā vieglu narkotiku, un tam bieži vien ir nelāgas sekas.




Sēnes

Sēnes daudzās pasaules valstīs uzskata par delikatesi un audzē komerciālos nolūkos. Tomēr, kā zināms, dabā aug arī indīgas sēnes.
Mēdz uzskatīt, ka indīgas sēnes pazīmes ir izteiktas: gredzens ap kātiņu, nepatīkama smaka un spilgta krāsa. Tomēr vienīgais drošais veids, kā atšķirt ēdamās sēnes no indīgajām, ir tās labi pārzināt .
Saindējoties ar sēnēm, simptomi var izpausties pēc 1–2 stundām, dažkārt — pēc 8–12 stundām. Par saindēšanos liecina sāpes vēderā, vemšana, slikta dūša un caureja. Saindēties var arī ar slikti pagatavotām vai bojātām ēdamajām sēnēm.





Šokolāde

Lai gan šokolāde cilvēkiem nav bīstama, tās sastāvdaļa teobromīns apdraud kaķus un suņus. Pat 40 grami šokolādes tiem var izraisīt nopietnu saindēšanos, tāpēc neatstājiet šo gardumu mājdzīvniekiem pieejamā vietā.
Neraugoties uz to, ka teobromīna deva šokolādē ir pārāk niecīga, lai spētu izraisīt nevēlamas sekas, dažkārt gados vecāki cilvēki slikti panes šo produktu.




Kartupeļi

Kartupeļi ir pasaulē izplatītākās saknes. Tāpat kā tomāti, arī kartupeļi satur glikoalkaloīdus. Tie atrodas auga kātos un lapās. Paši kartupeļu bumbuļi nav bīstami lietošanai uzturā, ja vien nav kļuvuši zaļi vai tiem nav asnu.
Zaļie kartupeļi satur solanīnu, kas rodas ultravioleto staru ietekmē.
Apēdot lielu daudzumu solanīna, var rasties saindēšanās pazīmes: slikta dūša, vemšana, diareja, sāpes vēderā, bet smagākos gadījumos var iestāties koma un pat nāve. Tāpēc kartupeļi jāuzglabā vēsā, tumšā vietā.




Āboli

Ābolu sēkliņas, tāpat kā ķiršu kauliņi un mandeles satur nelielu daudzumu cianīda. Tomēr saindēties ir iespējams vienīgi, apēdot vien lielu daudzumu sēkliņu.
Nejauši norītas dažas veselas sēkliņas nekādi neietekmēs jūsu veselību, jo, kā jau minēts, ar nelielu cianīda daudzumu mūsu organisms tiek galā. Taču sēklu sakošļāšana padara tās bīstamāks, īpaši tas attiecas uz bērniem un mājdzīvniekiem, kuriem pietiek ar mazāku indīgās vielas devu.